Akadēmiskais centrs
Antropoloģiskā izpēte parasti notiek, pētniekam esot klāt pētījumā nozīmīgajos kontekstos, runājot ar cilvēkiem par tiem un pēc tam ievāktos datus (lauka piezīmes, interviju transkripti, dalībnieku piezīmes) analizējot. Respektīvi, mēs pētām attiecības, tās veidojot ar pētījuma dalībniekiem. Teorētiskā perspektīva ļauj paskatīties uz saviem priekšstatiem un praksēm no malas, ieraugot specifiskumu tajā, kas bieži vien tiek uzskatīts par pašsaprotamu.
LU antropoloģijas studenti ir pētījuši dienas centrus personām ar invaliditāti, zero waste kustību, dūlu lomu dzemdību procesā, publisko telpu Centrāltirgū, Afganistānas kara veterānu sociālo kapitālu, atmiņu piesātinātību virtuālajās ainavās, vīriešu ēst gatavošanas prakses, ātro kredītu aizņemšanās prakses, sociālo uzņēmējdarbību un daudzas citas tēmas (skat. noslēguma darbu diagrammu pa apakšnozarēm). Medicīnas un ekonomikas antropoloģijas prominenci var skaidrot ne vien ar nodaļas specializāciju šajās sfērās, bet ar modernās medicīnas lielo ietekmi uz to, kā mēs domājam un strādājam ar saviem ķermeņiem, kā arī pašlaik dominējošo ekonomisko attiecību ievērojamo ietekmi uz intimitāti, patēriņu, nevienlīdzību, vidi, izglītību un virtualitāti.
Antropoloģiskā metode ļauj iedziļināties cilvēku ikdienā un pieredzē no tās dalībnieku perspektīvas, dodot balsi problēmām, kas citkārt var būt noklusētas. Antropoloģijas studijas attīsta studentu komunikatīvās un analītiskās kompetences, kas ir pieprasītas gan pētniecībā, gan radošajās profesijās, uzņēmējdarbībā, publiskajā pārvaldē un nevalstiskajā sektorā. Daudzi studenti atrod darba iespējas nozarēs un organizācijās, par kurām viņi ir veikuši antropoloģisko izpēti. Studiju programmā paralēli izmantota e-studiju apmācība, semināri, individuālie lauka darbi, pētniecisko metožu darbnīcas, praktiskā pētniecība klientu vajadzībām, lekcijas, interaktīvās un apgrieztās mācīšanās metodes.
