Publiskots antropoloģisks pētījums par mājsaimniecību finanšu lietpratību

Kādu finanšu lietpratību jaunieši gūst ģimenē? Pētījums rāda, ka Latvijas mājsaimniecības savu finanšu plūsmu organizē vairākos nulles ciklos: sabalansējot ienākumus un izdevumus no algas līdz algai vai pildot saistības starp paaudzēm. Mājsaimniekošanas loģika ļauj izprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši maz uzkrāj naudu bankās, slikti domā par kredītiem, lai arī tos lieto, audzē savus produktus, lai arī tas ir ekonomiski neizdevīgi, un uzticas izglītības sistēmai. Saskaņā ar šo saimniekošanas loģiku saprotama jauniešu pasīvā loma mājsaimniecības ekonomikā. Kabatas nauda un citi jaunieša ieņēmumi parasti kļūst par galveno izmēģinājuma rīku, lai individuāli iesaistītos ekonomikas procesos. Pētījumu skatīt šeit! Pētījums veikts sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju.