Akadēmiskais centrsFinansiāli lietpratīgs cilvēks ir tāds, kuram piemīt zināšanas par ekonomiku un finansēm un kurš spēj šīs zināšanas izmantot ikdienas dzīvē, plānojot savus ienākumus un izdevumus – šādu definīciju piedāvā Latvijas skolēni. Paši sevi viņi par finanšu lietpratīgiem neuzskata, atzīstoties, ka, lai arī skolā piedāvāto teorētisko zināšanu klāsts ir plašs, viņi bieži vien nezina, kā tās izmantot reālās situācijās. Skolās veiktais pētījums rāda, ka finanšu lietpratības vērtējums augstāks ir tiem jauniešiem, kas aktīvi piedalās savas mājsaimniecības norisēs, ģimenes biznesā un kuriem tiek uzticēta patstāvība kabatas naudas izlietojuma plānošanā ilgākā laika periodā. Arī algots darbs skolas laikā palīdz veidot izpratni par naudas vērtību un tēriņu plānošanu.
2012. gada pirmajā pusē, Latvijas Komercbanku asociācijai (LKA) sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, tika veikts antropoloģisks pētījums ar mērķi noskaidrot jauniešu finanšu lietpratību. Pētījumā tika analizētas jauniešu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus savās, savas ģimenes un kopienas interesēs, kā arī noskaidrota jauniešu izpratne par ekonomikas procesiem.
Pētījuma gaitā organizētas jauniešu diskusijas un intervijas 19 skolās no visiem Latvijas reģioniem, kopumā aptaujājot vairāk nekā 210 skolēnu, kā arī 15 skolotājus. Intervijas veica un diskusijas vadīja Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmas studenti docentes Aivitas Putniņas un lektores Ilzes Birznieces vadībā. Jauniešiem tika uzdoti jautājumi par attieksmi pret finanšu darbībām, zināšanu ieguves veidiem, viņu vietu ekonomikas procesos, nākotnes plāniem un patreizējām prasmēm rīkoties ar naudu un citām vērtībām.
LKA uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par finanšu jautājumiem un spēja pieņemt finansiāli izsvērtus un pamatotus lēmumus ir būtisks mūsu valsts attīstības priekšnoteikums. Tādēļ LKA sadarbojas ar Latvijas Universitāti, lai iegūtu pētījumos balstītu, objektīvu informāciju par pašreizējo jauniešu finanšu zināšanām un prasmēm, kā arī ir uzsākusi savu finanšu lietpratības projektu, kura mērķis ir būtiski uzlabot finanšu un ekonomikas mācību līmeni skolās, piedāvājot finanšu tēmas integrēt citos mācību priekšmetos, gatavot aktuālus mācību materiālus un piedāvāt mācību iespējas skolotājiem.
Analizējot iegūtos datus, tika noskaidrots, ka lielākā daļa jauniešu savu finanšu lietpratību vērtē ļoti kritiski, uzsverot, ka pat ja šī brīža vajadzībām ar viņu zināšanām un prasmēm pietiek, veiksmīgai finansiālai nākotnei to būtiski pietrūkst. Pozitīvi tiek vērtētas tādas personas iezīmes kā taupība, spēja iekrāt, plānot savu budžetu, kā arī spēja patstāvīgi un racionāli pieņemt finansiālus lēmumus. Turpretī negatīvi tiek vērtēta izšķērdība, īstermiņa lēmumi, kā arī spontāni, nepārdomāti pirkumi. Jaunieši visbiežāk sevi redz kā pasīvus ekonomikas dalībniekus un šo attieksmi pastiprina skolotāju un vecāku attieksme, jauniešus uzskatot par nenobriedušāmm un neracionālām personām. Arī jaunieši, gadījumos, kad pieņemti pašu vērtējumā nepareizi finansiāli lēmumi, to attaisno ar savu vecumu.
Galvenie informācijas avoti par finanšu lietpratību ir ģimene un skola. Pat ja skolēns savu finansiālo lietpratību vērtē negatīvi, savas ģimenes praktiskās zināšanas un prasmes viņš vērtē augstu un padomus, palīdzību prasa tieši vecākiem. Ģimene ir vieta, kur jaunieši iemācās finanšu prasmju pamatus. Pētījums rāda, ka finanšu lietpratības vērtējums augstāks ir tiem jauniešiem, kas aktīvi piedalās savas mājsaimniecības norisēs, ģimenes biznesā un kuriem tiek uzticēta patstāvība kabatas naudas izlietojuma plānošanā ilgākā laika periodā. Arī algots darbs skolas laikā palīdz veidot izpratni par naudas vērtību un tēriņu plānošanu.
Skolu jaunieši redz kā teorētisko zināšanu ieguves vietu un, kaut gan atzīst ekonomikas teorijas nepieciešamību, vēlas lielāku teorētisko zināšanu integrēšanu reālajā dzīvē. Ne tikai skolēni, bet arī skolotāji uzsver praktisko zināšanu nepieciešamību, lai zināšanas, kas iegūtas skolā netiktu apgūtas tikai kontroldarbu un atzīmju dēļ, bet arī reāli tiktu izmantotas, skolēniem pieņemot finansiālus lēmumus. Pētījumā atklāts, ka būtiski mainījusies sapratne par to, ko nozīmē būt labam skolotājam – tie no „enciklopēdiskām” zināšanu krātuvēm kļūst par mentoriem, par skolēnu virzītājspēku. Jaunieši augsti vērtē skolotājus, kuriem izdevies skolēnus aizraut un motivēt tā, ka skolēni paši pēc tam meklē ārpusskolas un alternatīvas izglītības iespējas, izmantojot skolotāju tikai kā atbalsta mehānismu.
Pētījuma ziņojums ietver arī ieteikumus efektīvākas un aptverošākas finanšu lietpratības apmācībai skolās, kā arī rosina diskusiju par ģimenes, kopienas un finanšu institūciju lomu iedzīvotāju finanšu lietpratības veidošanā. Sižets par pētījuma prezentāciju atrodams šeit. Pilns pētījuma ziņojums atrodams