Publiskots pētījums par mazākumtautību skolu skolēnu piederības sajūtu

Antropoloģijas bakalaura programmas absolvente Māra Laizāne 2015. gada 6. maijā prezentēja pētījumu par Latvijas mazākumtautību jauniešiem. Māras Laizānes pētījumā izmantota „biedru etnogrāfiju” kā antropoloģiskās izpētes metode, ļaujot pētījuma dalībniekiem pašiem kļūt par pētījuma veicējiem – koriģējot pētījumā apskatāmos jautājumus, runājot ar vienaudžiem un apspriežot pētījuma rezultātus. Tas ļāvis iegūt tādu jauna veida metodoloģisku skatījumu uz mazākumtautībām, kuru veidojuši paši mazākumtautību pārstāvji, pārvarot barjeras un stereotipus, kas šķir pētnieku un pētījuma dalībniekus. Pētījumam tika atlasīti 89 skolēni no 9 mazākumtautību skolām visā Latvijā. Pētījumu konsultēja Aivita Putniņa un Ilze Mileiko. Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem skar mazākumtautību skolu skolēnu identitāti, kas nav vis viens veselums, ko var attiecināt uz ikvienu mazākumtautības pārstāvi, bet tā ir ļoti sadrumstalota un dziļi individuāla lieta sajūtu līmenī. Mazākumtautību skolu skolēni nejūtas piederīgi Krievijai, tajā pašā laikā viņi nejūtas arī kā latvieši, jo uzskata, ka tas ir asiņu jautājums – par latvieti var piedzimt. Šie divi iemesli rada ne vien atsvešinātību no valsts pamatiedzīvotājiem un politikas, bet arī atstumtības sajūtu kopumā. Pētījuma rezultāti atklāj arī to, ka mazākumtautību jaunieši ir patriotiski un jūtas piederīgi Latvijai, kā savai dzimtenei, īpaši to izjūtot brīžos, kad ir lieli, visu tautu vienojoši notikumi, kā 18. novembra svinības, Dziesmusvētki, Līgo. Pievēršoties izglītībai, bilingvālās izglītības jautājums tiek uztverts ļoti racionāli, pamatā izglītības kvalitātes nozīmē. Jaunieši izvēlas mazākumtautību skolas, jo vēlas apgūt un kopt savu kultūru, bet tajā pašā laikā svarīgākais ir konkurētspējīgas izglītības iegūšana. Savukārt domājot par izglītošanos nākotnē, jaunieši plāno studēt ārzemēs, tomēr vēlas pēc studijām atgriezties Latvijā.  Pētījuma “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai” kontekstā arī profesors Ivars Ījabs paudis savas pārdomas: “Pagājušās nedēļas beigās, kad es savā emuāra ierakstā tiku aprakstījis latviešu un Latvijas krievvalodīgo politiskās attieksmes Ukrainas krīzes sakarā, komentāros kāds lasītājs tika kavējies pārdomās par šķietamo neatbilstību krievvalodīgo uzskatos. Šonedēļ nāk klajā pētījums par mazākumtautību skolu skolēniem, kurš varētu mums sniegt atbildes uz šo jautājumu. Proti, kā īsti Latvijas krievvalodīgo jaunieši redz savu vietu un nākotni Latvijā, kādas ir viņu politiskās lojalitātes, un kā viņi redz savas attiecības ar latviešiem.” Video no pētījuma prezentācijas pieejams šeit. Pētījums pieejams šeit.