Stiprinot ģimenes, kopienas un attiecības: antropoloģiska pieeja vardarbības izpētē. Kvantitatīva aptauja

Latvijas iedzīvotāji sevi visbiežāk ar vardarbības pieredzi nesaista. Latvijas iedzīvotāji biežāk atzīst sevi par vardarbības upuri, nevis varmāku.  Ģimenē ir vide, kur biežāk neatzīst gan pašu vardarbību, gan palīdzības sniegšanu. Vīriešiem biežāk kā sievietēm ir attaisnojoša attieksme pret vardarbību ģimenē; vienlaikus vīrieši retāk kā sievietes atzīst nevardarbīgu attiecības modeļu veidošanas pārzināšanu.

70% sieviešu un 53% vīriešu atzīst, ka nav vardarbīgas personas. Sievietes arī biežāk norāda, ka iestājas pret vardarbību (79%, salīdzinot ar 67% vīriešu). Biežāk savu vardarbības potenciālu atzīst jaunieši.

Pēdējā gada laikā no vardarbības biežāk cietuši jaunieši 18-24 gadu vecuma grupā – ģimenē, skolā un darbavietā. Paši jaunieši biežāk atzīst, ka ir pēdējā gada laikā bijuši vardarbīgi internetā, kur ciešanu no vardarbības paši atzīst retāk. Kopumā ap 22% respondentu jaunākajā vecuma grupā jebkad cietuši no vardarbības izglītības iestādē.

Bērnu pārmācīšana audzināšanas nolūkos pieņemama ir 16% respondentu un būtiskas atšķirības nostājā vērojamas dzimumu griezumā - bērnu pārmācīšana pilnībā nav pieņemama 51% sieviešu, bet tikai 38% vīriešu.

Visbiežāk vardarbībā tiek vainoti ārēji cēloņi – alkoholisms un narkomānija, kuriem seko ar attiecību veidošanas neprasmi saistīti cēloņi. Sieviešu un vīriešu atbildes atšķiras trīs pozīcijās – sievietes biežāk atzīst, ka vardarbības cēlonis ir dzimumu nevienlīdzība, atbalsta trūkums, attiecību veidošanai, savukārt retāk piekrīt, ka vainojams ir upuris.

Izteiktas reģionālas atšķirības – Zemgalē varoņu vairāk – te biežāk gan atzīta gan pret sevi, gan citiem vērsta vardarbība, gan nepieciešamība pret to iestāties. Latgalē vardarbību atzīst, bet nav rīcības tradīciju. Retāk vardarbību atzīst vidzemnieki un Pierīgas iedzīvotāji.

Izpēte balstās projekta «Stiprinot ģimenes, kopienas un attiecības: antropoloģiska pieeja vardarbības izpētē» (lzp-2018/1-0068) izstrādātajā un SKDS 2019. gada vasarā veiktā aptaujā. Tās ģenerālais kopums ir Latvijas patstāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18-75 gadiem. Izmantojot stratificētās nejaušās izlases metodi, sasniegti 1017 respondenti. Datu iegūšanai izmatotas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un dati pakļauti svēršanas procedūrai.

Pilns pētījuma ziņojums pieejams šeit.